Sadaļā “Mediju špikeris” atradīsiet īsus un praktiskus padomus žurnālistiem – iesācējiem. Kā atrast labāko tēmu? Kā nebūt garlaicīgam? Kā sagatavoties intervijai? Kā izveidot videosižetu ar viedtālruni? Kur internetā bez maksas to samontēt? Šie un citi ieteikumi noderēs, veidojot savus žurnālistikas darbus.

Kāpēc pašvaldību izdevumi nav žurnālistika

Laikraksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas galvenā redaktore Ivonna Plaude skaidro, kādu ļaunumu demokrātijai nodara pašvaldību izdevumi un kāpēc tiem nav nekā kopīga ar neatkarīgiem un uzticamiem medijiem.

Fotoredaktora darbs – kas jāņem vērā pirms bilžu publicēšanas

Kā neuzķerties uz viltotām bildēm? Kā pārbaudīt, vai internetā atrastā fotogrāfija ir īsta? Kas jāņem vērā bildējot, ja vēlies, lai fotogrāfija būtu publicējama? Stāsta portāla Delfi fotoredaktors Kārlis Dambrāns.

Facebook testi – maize krāpniekiem un reklāmdevējiem?

Kamēr, piesakoties ar savu facebook kontu, testā noskaidro, kurš ir tavs slavenību līdzinieks, lietotne savāc visu tai pieejamo informāciju un to var nodot reklāmdevējiem, socioloģiskās izpētes kompānijām un arī krāpniekiem.

Stabiņi, līknes un diagramas – vai vienmēr tie rāda patiesību?

Facebook iebarotājlapas: skaistas bildes un …

Kā māja – kuģis nogremdēja Oligarhu komisiju

Instagram – kur beidzas dzīve un sākas reklāma?

 

Pārbaudi savu medijpratību. Izpildi testu!

Vai spējam atšķirt ziņas no reklāmām, politiķus no kaķiem un faktus no pārliecībām? Piedāvajam pārbaudīt sevi un izpildīt testu, izmantojot PDF failos pievienotās jautājumu lapas, pareizās atbildes un to skaidrojumus, vai arī tiešsaistē sabiedrisko mediju portālā LSM.

Kāpēc svarīgi mācīties mediju pratību?

Pareiza plašsaziņas līdzekļu un informācijas pratība ir svarīga digitālajā laikmetā. Fakti un arī dezinformācija zibens ātrumā izplatās mūsu informācijas telpā. Kad informāciju atlasa algoritmi, kuru prioritāte nav tās patiesums, saņēmējam jāprot to noteikt pašam. Tāpēc nepieciešami rīki, ar kuru palīdzību izvērtēt pieejamo informāciju un tās atbilstību faktiem.

Kas ir propaganda?

Propaganda ir informācija no viena vai vairākiem sūtītājiem vienam vai vairākiem adresātiem. Sūtītājs vēlas, lai saņēmējs mainītu savus uzskatus un galu galā mainītu savu uzvedību. Ziņojumiem var būt dažādi veidi

Tīmekļa etiķete

Kā mainītā mediju vide ietekmē mūsu paradumus? Vai tīmeklī pastāv tie paši likumi, kas klātienes saziņā? Kādas iespējas un sekas ir anonimitātei tīmeklī?

Par informācijas avotiem

Mēs ticam kādam informācijas avotam vairāk nekā citiem. No kā tas atkarīgs un kādas var būt sekas?

Filma par jenotiem. Kā sēt bailes, izmantojot propagandu

Filma par jenotiem “Jaunie draudi” parāda, kā radīt bailes un distancēšanos, izmantojot propagandu. Tas ir daudzkārt noticis cilvēces vēsturē un sliktākajos gadījumos bijis attaisnojums tūkstošiem cilvēku nogalināšanai. Vingrinājuma mērķis ir sasaistīt filmas ietekmē radušos secinājums ar reāliem notikumiem.

Par naida runu

Ir atšķirība, kā mēs savstarpēji sazināmies tiešsaistē un klātienē. Tiešsaistē mums ir tendence izteikt sevi tiešāk un ekstrēmāk nekā tad, ja satiekamies klātienē. Viens no iemesliem var būt tāds, ka neredzam viens otru.

Par sazvērestības teorijām

Sazvērestības teorija ir pārliecība, ka pastāv slepena vienošanās, lai kontrolētu dažādas norises. Sazvērestības teoriju piekritēji, piemēram, uzskata, ka tas, ko redzam medijos, neatbilst realitātei.

Pērc, pērc, pērc! Kā darbojas reklāma.

Ar reklāmu sastopamies jebkur: televīzijā un radio, tiešsaistē, datorspēlēs, avīzēs un filmās. Reklāma var būt tieša vai arī slēpta, piemēram, produktu izvietošana televīzijas raidījumos. Mediju lietotājam ir svarīgi zināt, kā darbojas reklāma.

Mainītā mediju ainava un demokrātija

Kādas ir iespējas un riski, izvēloties informāciju un informācijas kanālus? Šeit atradīsiet nodarbības ar dažādiem mediju pratības vingrinājumiem, kas paredzēti apmēram 120 minūtēm.

Meklētājprogrammas nav neitrālas

Meklētājprogramma ir programma, kas palīdz mums atrast tiešsaistē nepieciešamo informāciju. Lietotājiem parasti šie pakalpojumi ir bezmaksas, taču tos vada uzņēmumi, kuri vēlas nopelnīt. Uzņēmumu ienākumi veidojas no reklāmām, kas redzamas apmeklētājiem.

Kā attīstīt mediju un informācijas pratību skolā?

Iepazīstieties ar mediju un informācijas pratības koncepciju. Analizējiet vadlīniju dokumentus un pētījumus šajā jomā.

Kas ir žurnālistika, un kāpēc tā mums ir vajadzīga?

Pavisam īsi un vienkārši — žurnālistika mums ir vajadzīga tāpēc, lai mēs zinātu patiesību. Citi iemesli, kas padara žurnālistiku par svarīgu nodarbošanos, ir politiķu un citu amatpersonu turēšana pie atbildības, cilvēku informēšana par ekonomikas tendencēm, lai viņi var pieņemt labākus lēmumus, un protams, arī izklaidēšana un interesantu faktu atklāšana.

Kā atrast tēmu sižetam vai rakstam? Kas ir svarīgi un kas nav?

Žurnālisti tēmas atrod ļoti dažādi. Viens no senākajiem un joprojām populārākajiem veidiem — uzklausot savus lasītājus vai skatītājus, to, kas viņiem tobrīd nozīmīgs. Tāpēc, ja gribi izmēģināt spēkus žurnālistikā, taču nezini, par ko veidot pirmo rakstu vai sižetu, droši izmēģini šo paņēmienu — aptaujā savus klasesbiedrus par svarīgām lietām, ko viņi gribētu redzēt ziņās.

Kā pārbaudīt faktus?

Jau noskaidrojām, ka labu žurnālistiku no sliktas, cita starpā, atšķir rūpīga faktu pārbaude. Veidojot sižetu vai rakstu, ir svarīgi pārbaudīt gan varoņu teikto, gan statistiku, gan fona informācijas avotus, ko tu izmanto citātiem.

Žurnālistikas pamatprincipi

Redakcionālā neatkarība, objektivitāte, abu pušu viedokļu uzklausīšana, precizitāte. Par šiem un citiem kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipiem stāsta žurnāliste un Baltijas mediju izcilības centra direktore Rita Ruduša un portāla LSM krievu versijas galvenais redaktors Aleksandrs Krasņitskis (krievu val.).

Televīzijas reportāža

Kā no divas stundas filmēta materiāla radīt divu minūšu sižetu, kurā pateikts un parādīts svarīgākais? Kā saņemt svarīgas atbildes no cilvēkiem, kuri runāt nevēlas? Par televīzijas reportiera darba niansēm stāsta Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnāliste Olga Dragiļeva.

Žurnālistikas jaunie formāti

Svarīgu un aktuālu informāciju var ietvert arī lakoniskos un izklaidei līdzīgos formātos – interaktīvās spēlēs, komiksos, videografikās u.c. Portāla LSM galvenā redaktore Marta Cerava stāsta, kādus jaunos formātus digitālajā vidē strādājošie mediji izmanto auditorijas piesaistē.

Faktu pārbaude

Kā pirms raksta vai sižeta publicēšanas pārbaudīt tajā minētos faktus? Kā saprast, vai informācija sociālo tīklu ierakstā ir patiesa un pievienotā bilde nav viltojums? Stāsta pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe.

Pētnieciskā žurnālistika

Kas ir pētnieciskā žurnālistika? Kādi ir tās mērķi? Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs stāsta, kā atrast tēmas un ar kādiem paņēmieniem vislabāk noskaidrot patiesību.

Ar ko sākt rakstu vai sižetu?

Žurnālisti ziņas vai sižeta sākumu mēdz saukt par līdu (no angliskā lead — vadīt). Tā ir teksta pirmā atkāpe, kurai ir divi galvenie uzdevumi: iezīmēt galveno sižeta vai raksta problēmu un ieinteresēt skatītājus vai lasītājus sekot materiālam tālāk.

Kā uzdot trāpīgus jautājumus intervijās?

Intervija ir viens no žurnālistikas populārākajiem žanriem. Intervija var veidot rakstu vai sižetu pilnībā vai arī būt daļa no lielāka stāsta, kur viena vai vairākas intervijas tiek kombinētas ar aizkadra tekstu vai stendapu. Tā var tikt izmantota pilnībā vai sadalīta citātos.

Kā izveidot aizraujošu reportāžu ar telefona palīdzību?

Lai nodarbotos ar žurnālistiku, nav nepieciešamas lielas, dārgas un sarežģītas kameras. Ja tev kabatā ir viedtelefons ar kameru, tad tev ir arī lielisks rīks, lai uzfilmētu video sižetu. Taisnību sakot, kameras ar laiku vispār varētu palikt pagātnē — ar telefoniem šobrīd filmē pat pasaules lielākajos medijos!

Kas ir stendaps?

Stendaps (no angliskā stand up — piecelties, nostāties) ir viens no populārākajiem paņēmieniem TV reportāžās. Visbiežāk tas izskatās šādi: žurnālists stāv kadrā ar mikrofonu rokās, stāsta par to, kas notiek aiz viņa (vai viņas) muguras, tādējādi piesakot sižetu. Stendapu var izmantot arī tam, lai īsi izstāstītu galvenos sižeta secinājumus vai savienotu vairākas sižeta daļas.

Kur samontēt video bez maksas?

Video montāža ir pēdējais ziņu sižeta veidošanas posms. Ir svarīgi tam atlicināt pietiekami daudz laika, sevišķi, ja tā ir tava pirmā pieredze video montēšanā. Taču vismaz par naudu vari neuztraukties — jaunajiem žurnālistiem ir pieejamas daudzas iespējas samontēt savus video pilnīgi bez maksas.

Pasaule nav liesmās. Kāpēc virsrakstam un ilustrācijai ir nozīme?

   

Kā nebūt garlaicīgam?

Pat visnozīmīgākā tēma negūs pietiekamu auditorijas uzmanību, ja būs izstāstīta garlaicīgi. Padomā — cik minūtes pie garlaicīga video vai raksta būtu gatavs pavadīt tu?

Kas ir infografika, un kāpēc tas ir forši?

Infografika ir veids, kā vizuāli prezentēt skaitliskus datus. Infografikās var izmantot gan ierastos pīrāga, līniju un stabiņu grafikus, gan ikonas, attēlus un vārdus, bet vislabāk ir šos paņēmienus kombinēt. Galvenais inforgrafikas uzdevums — padarīt skaitļus vieglāk uztveramus un iegaumējamus.

Ko svarīgi apdomāt, pirms ķerties pie rakstīšanas?

Labā rakstā ir cilvēki, viņu intereses un emocijas. Piecus padomus žurnālistiem dod mediju konsultants Dmitrijs Surnins.

Kodolīgs, jēgpilns, ar odziņu. Kāds ir labs virsraksts?

Virsraksts un ilustrācija ir pirmās lietas, ko lasītājs pamana drukātā tekstā. Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša trīs minūtēs par to, kā nonākt līdz teicamam virsrakstam.

Kā internetā izplatās kļūdaina ziņa?

 

Viltus ziņu nākotne jeb kā cilvēkam ielikt mutē vārdus, kurus viņš nekad nav teicis

 

Kas ir Facebook burbulis un kā algoritmi ietekmē to, ko lasi

 

Vai portāli izdomā ziņas?