Medijpratība skolā – kāpēc bērniem un pusaudžiem tā ir vajadzīga jau tagad

Meklēt

Bērni un pusaudži ir pirmā paaudze, kas uzaug vidē, kurā informācija vienmēr ir bijusi pieejama uzreiz un bezgalīgā apjomā. Viņiem nav pieredzes, ko nozīmē dzīvot bez interneta vai sociālajiem tīkliem, tāpēc arī priekšstats par to, kā informācija tiek veidota un filtrēta, viņiem nav pašsaprotams. Tieši tāpēc medijpratība skolā nav papildu priekšmets starp daudziem citiem – tā ir pamatkompetence, bez kuras orientēšanās mūsdienu informatīvajā vidē kļūst nejaušu iespaidu un svešu interešu vadīta.

Latvijā medijpratības elementi ir integrēti mācību saturā, taču praksē to apjoms un kvalitāte atšķiras no skolas uz skolu. Daļa pedagogu aktīvi izmanto aktuālus piemērus – analizē ar skolēniem konkrētas ziņas, meklē avotus, salīdzina viena notikuma atspoguļojumu dažādos portālos. Citi aprobežojas ar teorētisku ieskatu, kas skolēnos reti atstāj paliekošu iespaidu. Atšķirība starp šīm pieejām nav tikai metodiska – tā ietekmē to, cik gatavi jaunie cilvēki ir dzīvot vidē, kurā dezinformācija ir ikdienas parādība.

Viena no efektīvākajām metodēm ir praktisks uzdevums: ļaut skolēniem pašiem izveidot ziņu materiālu – uzrakstīt tekstu, atlasīt attēlu, formulēt virsrakstu. Šajā procesā viņi ātri saprot, cik viegli ir mainīt stāsta akcentu, cik daudz nozīmē konteksts un cik atšķirīgu iespaidu var radīt viena un tā pati informācija atkarībā no tā, kā tā ir pasniegta. Šāda pieredze ir vērtīgāka par jebkādu lekciju, jo tā ļauj sajust mehānismu no iekšpuses.

Vecākiem šajā procesā ir tikpat būtiska loma kā skolotājiem. Sarunāties ar bērnu par to, ko viņš redzēja savā telefonā, pajautāt, no kurienes nāk konkrētā ziņa, kopā pameklēt avotu – tas ir vienkāršas darbības, kas veido kritiskās domāšanas ieradumu. Tas nav jautājums par kontroli vai aizliegumiem – tas ir par kopīgu interesi saprast, kā darbojas pasaule ap mums.

Medijpratīgs jaunietis nav tas, kurš visu apšauba vai nevienam netic. Tas ir cilvēks, kurš prot pajautāt: kas to teica, kāpēc, un vai tam ir pierādījumi? Šī iemaņa neliedz uzticēties – tā palīdz uzticēties pareizajiem avotiem.